Emīlija Krišjāne

Dzimusi zemnieka ģimenē. Tēvs Jēkabs Krišjānis ir bijušajam Vecpiebalgas audējs un Ata Kronvalda skolnieks.
1905: piedalījusies 1905. gada revolūcijā.
1917: kopā ar vīru (krievu tautības inženieri) pārcēlusies uz Tartu.

1905: pirmā publikācija – stāsts "Pavasarī" laikraksta "Mājas Viesis" literārajā pielikumā (28.09-5.10).
1907: luga "Zvejnieku cilts" uzvesta teātrī (grāmatā 1909. gadā).

Mūža beigās aizsāka, bet nepabeidza romānu par igauņu revolucionārās kustības darbinieku A. Heidemani.

Par Emīlijas Krišjānes prozu
"Ļoti agri viņā pamostas rakstnieces talants un, kad 1905. gada rudenī "Mājas Viesa" literārajā pielikumā parādās viņas pirmie trīs stāsti, jaunajai autorei pat vēl nav pilnu 17 gadu! Šī laikraksta redakcijā viņa iepazīstas ar vairākiem ievērojamiem rakstniekiem un sabiedriskiem darbiniekiem, kuri cenšas visādā veidā palīdzēt. Vēl sirmā vecumā rakstniece atceras ka J. Jansons-Brauns viņu toreiz gan pazobojis: esot domājis, ka stāsta "Pavasaris" autors kāds vecs prātnieks, provinces skolotājs (šis stāsts kāda pārpratuma dēļ iespiests ar parakstu: "No Emīla Krišjāņa"). Tomēr asais kritiķis mudinājis viņu mācīties no Čehova, lai stāsti iznāktu koncentrēti, skaidri, reālistiski. J. Asars dod padomu: daudz lasīt un mācīties – stilu no Flobēra, psiholoģiskās tēlošanas māku no Dostojevska un Tolstoja. Kad Asars 1907. gadā rediģē žurnālu "Rīts", viņš iespiež tajā Krišjānes stāstu "Noziedznieks". Krišjāne tiecas risināt sociālas problēmas sava laika dzīvē. Kad 1907. gadā Andrejs Upīts kā pirmais kopumā novērtē Krišjānes stāstus, viņš tos gan atzīst par iesācējas darbiem, kuros tomēr izpaužas "sabiedriska tendence", un secina: "Ar atzinību jāmin Emīlijas Krišjān nopietnība, kas to ved arvienu pie svarīgākiem jautājumiem."

Upītis, Jānis. Emīliju Krišjāni pieminot. Literatūra un Māksla, Nr.47 (23.11.1968)

public employee
writer

Helēna Siščikova, Krišjānis

Rīga
Mācījusies ģimnāzijas sagatavošanas kursos.

Skujene Primary School
Skujene

Skujenes draudzes skola
Skujene

1908–1917
Rīga
Mājskolotāja

1917–1968
Tartu