Elizabete Kauliņa

06.02.1896 – 14.08.1967

Elizabete Kauliņa (1896–1967), tulkotāja un skolotāja. Strādājusi par skolotāju un tulkojusi daiļliteratūras darbus no angļu un vācu valodas apgādiem "Grāmatu Draugs" un "Kaija". Ilzes Šķipsnas māte.

Birth time/place

06.02.1896
Rīga

Place/time of death

14.08.1967
Ņujorka

Professional activity

Tulkojumi1937: Kerols, Lūiss. "Alise brīnumzemē" (Grāmatu Draugs).
1937: Durians, Volfs. "Ielas zēns Kajs – reklāmu karalis: pilnīgi neticams stāsts" (Grāmatu Draugs). (atkārtots izdevums Artava, 1993)
1938: Durians, Volfs. "Princese Irina Suvarina" (Grāmatu Draugs).
1938: Della, Etele Meja. "Ērgļa ceļš" (Grāmatu Draugs).
1939: Ostenso, Marta. "Atmošanās tumsā" (Grāmatu Draugs).
1939: Della, Etele Meja. "Goda altāris" (Grāmatu Draugs).
1939: Mazo de la Rošs. "Māte un dēls" (Grāmatu Draugs).
1943: Herberts fon Hoerners. "Pelēkais jātnieks" (Grāmatu Draugs).
1958: Londons, Džeks. "Mārtiņš Īdens" (LVI).

Quotes

Par Elizabeti Kauliņu
"Mūsu ģimenē augot, stiprā personība bija māte, kas strādāja par tulkotāju Grāmatu Draugam ar dzimto vārdu Elizabete Kauliņa. Daudzo viņas tulkoto grāmatu vidū bija Džeka Londona "Jūras vilks" un "Mārtiņš Īdens", kas pēckara Latvijā izdoti tai pašā tulkojumā par jaunu, gan bez atzīmes, kas tā par tulkotāju. Māte ticēja tradīcijām – vispārējām un ģimenes. Viņa domāja, ka latviešu pilsētas sabiedrībā valda liels tradīciju trūkums, pretēji laukiem, kur gadu simteņos bija izveidojušies savi rituāli lietu un gadmiju pareizā secībā. Tā, mums augot, Ziemsvētki, Lieldienas, dzimšanas dienas vienmēr tika atzīmētas zināmā veidā. Bija, protams, variācijas, bet tradicionālās konstantes mūs ar Ilzi pārliecināja, ka tieši tādiem un ne citādiem ir jābūt, piemēram, īstiem Ziemsvētkiem. Ka bērniem jānopušķo eglīte, ka tai jābūt raibu raibai, ka tēvs aizdedzinās visas svecītes un ka tikai tad istabā ienāks pārējā ģimene. Ka dāvanu sainīši būs zem eglītes, ka Alvis un Ilze noskaitīs pantiņus, ka viss būs tieši tā, kā tam jābūt, un ka tieši tā ir labi un nevis kaut kā citādi. (..) Ģimenes tradīcijas prasīja arī, lai bērniem dzimšanas dienā būtu mētrām apvīti krēsli, lai kādu sīkumu saņemtu arī bērns, kam dzimšanas diena nebija, lai mātei tiktu dāvināta hiacinte viņas dzimšanas dienā un daudz ko citu."

Alvis Šķipsna. Atmiņas par manu māsu. Varavīksne 1995, 13. lpp.

Affinities

Ēvalds Šķipsna - Husband
Ilze Šķipsna - Daughter

Occupations

Education

Rīga
Beigusi komerskolu.