Student Sorority "Varavīksne"
Vēsture1922. gadā 6. martā tika dibināta Latvijas Universitātes studenšu literārā biedrība "Varavīksne". 1927. gada 25. novembrī, pārveidojot literāro biedrību, tika izveidota studenšu korporācija "Varavīksne". 1940. gada 18. jūlijā korporācijas darbība tika izbeigta, taču kara laikā, Latvijai esot zem vācu okupācijas varas, "Varavīksnes" biedres vēl pulcējās uz gada svētkiem. Kara beigās, Latvijai paliekot zem padomju okupācijas varas, tas vairs nebija iespējams. 1947. gada 26. maijā uz Rietumiem devušās "Varavīksnes" biedres Eslingenā atjaunoja korporācijas darbību. Trimdas laikā "Varavīksnei" izveidojās 4 kopas, proti, Ņujorkas, Toronto, t.s. Vidusamerikas (kopai bijuši dažādi nosaukumi) un Bostonas kopa. 1953. gadā tika iesvētīts korporācijas karogs un emigrācijā pirmo reiz uzņemtas jaunas locekles. 1956. gadā sāka izdot korporācijas žurnālu "Varavīksnes lokā". 1967. gada 25. novembrī tika iesvētīts atjaunotais vapenis, kas vēlāk 2002. gadā tiks nodots Latvijas konventam. 1989. gada 29. novembrī korporācija "Varavīksne" tika atjaunota Latvijā, savukārt tā paša gada 15. decembrī korporācija tika likumīgi atzīta pie Latvijas Universitātes. 1995. gadā "Varavīksne" sāka organizēt Studentu un studenšu korporāciju Teātra festivālu. 2006. gadā korporācija ieguva savu dzīvokli Baznīcas ielā 39. Oficiāli tas tika atklāts 2009. gada 15. maijā. 2009. gadā "Varavīksne" sāka darboties arī Jelgavā, uzņemot Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējošās jaunietes.Darbības joma, principi, izpausmes
Studenšu korporācijas mērķis ir apvienot studentes ar valstiski nacionāliem uzskatiem, audzināt viņas par krietnām un apzinīgām Latvijas pilsonēm, atbalstīt viņu zinātnisko darbību un veicināt garīgas intereses, attīstīt un izkopt mākslas izpratni, ieaudzināt interesi uz katru darbu, nostiprināt pienākumu apziņu pret sevi, sabiedrību un valsti. "Varavīksnes" krāsas ir zils (daile un ilgas), zelts (sirds skaidrība) un violets (zinātnes un dzīves minējums). Korporācijas devīzes ir "Darbam, dailei, vienībai!" un "Vitam impendere vero!" ("Dzīvi veltīt patiesībai!"). Kopš dibināšanas brīža korporācija ir realizējusi aktīvu darbību, organizējot audzināšanas, dziesmu (kantu) un deju stundas, literāros vakaros, kā arī citus akadēmiska rakstura un saviesīgus pasākumus.Organizācijas dibinātājas
Tā kā iniciatores biedrības pārveidošanai par korporāciju bija tās pašas, kuras 1922. gadā dibināja literāro biedrību, par korporācijas "Varavīksne" dibinātājām reģistrēja Zentu Dambekalni, Irmu Dambekalni, Austru Dāli un Angeliku Gailīti.Citātu galerija"Darbu mēs, varavīksnietes, darām pēc labākās sirdsapziņas, tajā mēs atrodam dzīvei jēgu un skaidrību. Daile ved mūs pretim pilnībai, kas ir katras latviešu sievietes labuma jēdziens. Vienība ir mūsu draudzība, kas mūs saista ne tikai šodien, bet vienmēr. Mūsu krāsas ietver sevī spilgtākās krāsas varavīksnes spektrā, kas no malas līdz malai sajauktas dod baltu. Balts ir visuma jēdziens. Tas nozīmē izglītotai sievietei tiekties zināt vairāk, izprast labāk – labāk saprast dzīvi."
Gunta Volgasts. Varavīksnes 40 gadi. Universitas, Nr. 21, 01.04.1968. "Par spīti visām vētrām, kas mūs skārušas, korporācija Varavīksne vēl ir zaļojošs koks ar jauniem zariem, kam jāstājas kara un okupācijas brāzmās nolauzto zaru vietā. No jaunajām varavīksnietēm, kuŗas nav spējusi nomākt svešā vide un kuŗas apzinīgi pievienojušās mūsu saimei, atkarājas, vai mēs varēsim svinēt tālāko gadu desmitu pastāvēšanu. Viņu uzdevums nebūs viegls. Viņām jāsaglabā latviskā ģimene, jāstrādā tautas kopības saglabāšanas darbā brīvajā pasaulē. Apkārtnes kultūra mums netiek uzspiesta, kā tas ir dzimtenē, bet draudzīgi nemanot ievelk sevī. Stiprs ir tas cilvēks, kas visos apstākļos paliek viņš pats, bet vēl stiprākam jābūt tam, kam tautiskā apziņa jānodod nākamajai paaudzei svešā vidē."
Mirdza Bērziņa. Studenšu korporācijas Varavīksne 50 gadi. Universitas, Nr. 40, 01.09.1977. Informācija
varaviksnes.lv
Studenšu korporācijas mērķis ir apvienot studentes ar valstiski nacionāliem uzskatiem, audzināt viņas par krietnām un apzinīgām Latvijas pilsonēm, atbalstīt viņu zinātnisko darbību un veicināt garīgas intereses, attīstīt un izkopt mākslas izpratni, ieaudzināt interesi uz katru darbu, nostiprināt pienākumu apziņu pret sevi, sabiedrību un valsti. "Varavīksnes" krāsas ir zils (daile un ilgas), zelts (sirds skaidrība) un violets (zinātnes un dzīves minējums). Korporācijas devīzes ir "Darbam, dailei, vienībai!" un "Vitam impendere vero!" ("Dzīvi veltīt patiesībai!"). Kopš dibināšanas brīža korporācija ir realizējusi aktīvu darbību, organizējot audzināšanas, dziesmu (kantu) un deju stundas, literāros vakaros, kā arī citus akadēmiska rakstura un saviesīgus pasākumus.Organizācijas dibinātājas
Tā kā iniciatores biedrības pārveidošanai par korporāciju bija tās pašas, kuras 1922. gadā dibināja literāro biedrību, par korporācijas "Varavīksne" dibinātājām reģistrēja Zentu Dambekalni, Irmu Dambekalni, Austru Dāli un Angeliku Gailīti.Citātu galerija"Darbu mēs, varavīksnietes, darām pēc labākās sirdsapziņas, tajā mēs atrodam dzīvei jēgu un skaidrību. Daile ved mūs pretim pilnībai, kas ir katras latviešu sievietes labuma jēdziens. Vienība ir mūsu draudzība, kas mūs saista ne tikai šodien, bet vienmēr. Mūsu krāsas ietver sevī spilgtākās krāsas varavīksnes spektrā, kas no malas līdz malai sajauktas dod baltu. Balts ir visuma jēdziens. Tas nozīmē izglītotai sievietei tiekties zināt vairāk, izprast labāk – labāk saprast dzīvi."
Gunta Volgasts. Varavīksnes 40 gadi. Universitas, Nr. 21, 01.04.1968. "Par spīti visām vētrām, kas mūs skārušas, korporācija Varavīksne vēl ir zaļojošs koks ar jauniem zariem, kam jāstājas kara un okupācijas brāzmās nolauzto zaru vietā. No jaunajām varavīksnietēm, kuŗas nav spējusi nomākt svešā vide un kuŗas apzinīgi pievienojušās mūsu saimei, atkarājas, vai mēs varēsim svinēt tālāko gadu desmitu pastāvēšanu. Viņu uzdevums nebūs viegls. Viņām jāsaglabā latviskā ģimene, jāstrādā tautas kopības saglabāšanas darbā brīvajā pasaulē. Apkārtnes kultūra mums netiek uzspiesta, kā tas ir dzimtenē, bet draudzīgi nemanot ievelk sevī. Stiprs ir tas cilvēks, kas visos apstākļos paliek viņš pats, bet vēl stiprākam jābūt tam, kam tautiskā apziņa jānodod nākamajai paaudzei svešā vidē."
Mirdza Bērziņa. Studenšu korporācijas Varavīksne 50 gadi. Universitas, Nr. 40, 01.09.1977. Informācija
varaviksnes.lv