Naaizmērstule

Dzimusi mežsarga Jezupa un Elizabetes Tabinovu (dzimusi Urtāne) ģimenē.
1885: kad, nelaimīgi krītot, tēvs ielauzis ribas un vairs nevarēja pildīt mežsarga pienākumus, ģimene pārcēlusies uz Rēzekni, kur tēvs dabūja cietuma vārtu sarga vietu.
1901 – 1904: mācījusies Rēzeknes krievu draudzes meiteņu skolā.
Strādājot par slimās kopēju pie dzirnavu īpašniekiem Lesčinskiem, iemācījusies poļu valodu.
1905: devusies uz Pēterburgu, lai iekļūtu piecgadīgā meiteņu rokdarbu un šūšanas skolā. Vakantu vietu trūkuma dēļ skolā neiekļuva. Strādājusi par kalponi, vēlāk mācījusies par šuvēju.
1906: atgriezusies Latvijā pie vecākiem. Latviešu, krievu un poļu valodu prašanas dēļ ieguvusi skolotājas darba vietu Daugavpils apriņķa Juzefinovas muižā grāfa Vaclava Moļa izveidotajā kalpu bērnu skolā, kur mācījusi latviešu un krievu valodu, rakstīšanu un rēķināšanu.
1907–1913: ar Moļu atbalstu mācījusies Viļņā, māsu Nācariešu klostera skolā. Klostera māsas Rozāliju aizvedušas uz Čenstohovu, kur viņa pabeigusi četras klases ģimnāzijā. Vēlāk mācījusies Frebļa pedagoģiskajos kursos Ļvovā.
1913–15: turpinājusi darbu Moļu privātskolā līdz kamēr Moļi devās bēgļu gaitās uz Krieviju.
1915: kara dēļ kopā ar Moļiem pārcēlusies uz dzīvi Sebežas tuvumā, kur turpinājusi mācīt Moļu un vēl divus tur dzīvojošus latviešu bērnus
1. Pasaules kara laikā bijusi skolotāja bēgļu bērnu patversmē Balvos.
1920–24: noorganizējusi Somersetas 6-klašu pamatskolu (Aglonas tuvumā).
1924–29: strādājusi Mežinīku pamatskolā.
1929–35: strādājusi Aulejas pamatskolā.
1935: skolotāja Kapiņu pagasta Aizpuriešu 1. pakāpes pamatskolā.
Pēc 2. pasaules kara nav drīkstējusi strādāt par pedagoģi reliģiskās pārliecības dēļ.

1913: pirmā publikācija – dzeja prozā "Tu manis navaicoj" laikrakstā "Dryva" (24. jūnijs) ar pseidonīmu Naaizmērstule, ko saglabāja arī turpmāk.

Stāsti
1934: "Lauku zīdi"
1943: "Dīva dōrza pučeites"

Lugas
1921: "Dorbs un dzīsme" (žurnālā "Zīdūnis", nr. 3)
1923: "Pēc divdesmit godim" (žurnālā "Zīdūnis", nr. 4/5)
1923: "Anīte – vīntūle" (žurnālā "Zīdūnis", nr. 4/5)
1923: "Anīte rogonas nogūs" (žurnālā "Zīdūnis", nr. 6/7)
1930: "Puču kēnenīne" (žurnālā "Zīdūnis", nr. 1)
1932–33: "Kristeigō varūne" (žurnālā "Zīdūnis", nr. 11-12, 1/2)
1930–31: "Aicynōjums" ("Draugs", 4-5, 2, 5-6)
1944: "Pādejais vokors saimē" ("Tāvu zemes kalendars 1944. godam")
Lugas daudz izrādītas uz pašdarbības skatuvēm.

Tulkojumi
1915: Kristus karaweiri: stosts nu pyrmajim kristticigim laikim. (Pb.: Krīvu-franču tip.)
1917: Rùzite: bùrwiska pòsoka pec L. Tolstoja pòrstròdòja Žogota (Rēzekne: Ed. Kozlowskis)
1923: M.R. Monlērs. Saules spaits. (Rēzekne: Dorbs un zinība)
1925: Zofija un viņas meitas: drama nū pyrmūs kristīgū laikim 2 cēl. Nū pūļu vol. atstōstija un paplašinōja Naaizmērstule. (Daugavpils: Latv. katoļu jaunatnes b-ba)
1936: H. Jackovskis. Apdūmoj labi! Pesteigas dūmas lobīm un ļaunīm. (Rēzekne: Dorbs un Zynotne)
1939: Fideliss. Esi apostols. (Rīga: Rīgas archidiēcezes kurija)

"Rozālija Tabine nāk ar dzimtenes mīlestības piestarotu dvēseli. Jau savā pirmā iespiestā darbā dzejolī prozā "Tu manis navaicoj", kas parādījās Dryvas 1913. gada 21. numurā, viņa saka, ka Latviju mīl vairāk par savu dzīvi; ka mīl latviešu cilti un tautas nākotni; ka mīl tos, kas steidzas uz gaismu, kas turēs vienības karogu; ka mīl savu sviedriem laistīto zemi. Arī visos turpmākos R. Tabines darbos patriotisms ir bijis vadošā zvaigzne. Rakstnieces sapnis arvien bijusi brīva un vienota Latvijas valsts. Viņa arī cildinājusi cenšanos pēc gara gaismas, darba godīgumu, cilvēkmīlestību, pašaizliedzību, atklātību, vienkāršību, pienākuma apziņu. Visos R. T. darbos jūtamas reliģiskas noskaņas."

Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. R.: 1936, 122. lpp.

"Latgaļu kultūrā Naaizmērstulei ir liela nozīme kā patriotiskās un reliģiskās literatūras rakstniecei. Visu darba mūžu Naaizmērstule veltīja pedagoģijai un rakstniecībai. Tas viņai bija liegts dzīves pēdējos gados reliģiskās pārliecības dēļ."

Ilona Salceviča. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: 2003.

pedagoģe
rakstniece

Rozālija Tabine

Naaizmērstule, Naaizmierstule, Živilbia, Žogota

1901–1904
Rēzekne
Rēzeknes krievu draudzes meiteņu skola

1907–1913
Viļņa
Macījusies Māsu Nācariešu klostera skolā.

1910
Čenstohova
Pabeigusi 4 klases ģimnāzijā.

1911–1912
Ļviva
Mācījusies Valsts skolotāju semināra Frebļa pedagoģiskajos kursos Ļvovā.

1905
Sanktpēterburga
Gribējusi mācīties piecgadīgā meiteņu rokdarbu un šūšanas skolā. Vakantu vietu trūkuma dēļ skolā neiekļuva.Strādājusi par kalponi.

1906–1907
Jezufinovas muiža
Latviešu, krievu un poļu valodas prašanas dēļ tikusi pieņemta darbā par skolotāju Juzefinovas muižā Latgalē grāfu Moļu izveidotajā kalpu bērnu skolā.

1913–1915
Jezufinovas muiža
Skolotāja Moļu privātskolā.

1915–1920
Balvi
Skolotāja bēgļu bērnu patversmē Balvos.

1920–1924
Somersetas 6-klašu pamatskola
Skolotāja

1924–1929
Bērzes Mežinieku pamatskola
Ceriņu iela 9, Jaunbērze
Skolotāja

1929–1935
Aulejas pamatskola
Skolotāja

1935
Kapiņi
Kapiņu pagasta Aizpuriešu 1. pakāpes pamatskolaSkolotāja

20.03.1965
Aglonas kapi